Sveiciens
visiem materiālistiem, pūķiem, patērētājiem un visiem pārējiem, kas nedomā par
dievu un ja ne vajā Katoļu Baznīcu, tad nepārprotami neļauj tai dzīvot mierā.
Vismaz spriežot pēc tās pārstāvju apsveikumu runām. Tiesa tie pārstāvji varēja
runāt nedaudz konkrētāk. Kā tas viens, kas paziņoja, ka tieši ateisti esot
vainīgi pie tā, ka Katoļu priesteri izvaro bērnus. Tiesa pat viņš neprecizēja,
kā tieši izpaužas šī ietekme.
Vēl būtu
interesanti uzzināt, vai Baznīcas pārstāvji spēj atšķirt Materiālisms nav
parazītisma, vai vienkārši uzskata, ka auditorija tik un tā to nesapratīs, un
vispār daudz zināt ir kaitīgi, kā teica ne viena vien Katoļu un Luterāņu
autoritāte.
Nē, protams,
ateistiem ir vieglāk, jo, piemēram, veltot runu Čārlzam Darvinam (kas uzskatāmi
pierādīja, ka dievs nav vajadzīgs) var runāt par viņa dzīvi, viņa paveikto, to,
kā viņa secinājumi lieliski papildināja Mendeļa konstatēto, un viss kopā
kalpoja par augsni jauniem atklājumiem, kas apstiprināja iepriekš atklāto.
Lai nu kā,
ja šādas runātājam atliks laika vai radīsies vēlēšanās piesaukt sabiedrību, tad
ne jau tāpēc, lai mestos ceļos un lūgtos, bet lai atgādinātu, ka daudzi vēl
aizvien nesaprot it kā pašsaprotamas lietas, un jautātu, ko darīt?
Kāpēc
Neviens Baznīcas pārstāvis pat nepūlas izmantot izdevību, lai iedvesmotu?
Piemēram Zolitūdes traģēdija. Mani visvairāk satrieca ziņa par glābēju bojāeju,
jo šādi cilvēki tomēr ir kas vairāk parasto iedzīvotāju. Un tad, kad visi bojā
gājušie un sakropļotie bija saskaitīti, gaidīju, ko teiks garīdzniecība, īpaši
Stankevičs. Iesākums par to, ka tas nav dieva uzdevums būvdarbu kvalitāti
kontrolēt, bija labs. Bet tad sekoja atgādinājums par dieva lielo upuri, kas
savu vienīgo dēlu bla-bla-bla-bla ... Ko viņš ar to gribēja pateikt? Sakiet
paldies, ka dievs tik ilgi ļāva tuviniekiem nodzīvot? Vai, ka kārtīgam vecākam
bērnus vajag upurēt? Nezinu, varbūt vaina bija tur, ka Arhibīskapa līdzšinējā
karjera vienkārši neļāva iepazīt reālo dzīvi, jo tad TVNET bija publicējis kāda
kapelāna pamācību, kā runāt ar bojā gājušo tuviniekiem. Ļoti iejūtīgu un
sirsnīgu. Lai gan šaubos, vai viņš ir ūnikums. Vienkārši tā tik ļoti atšķīrās
no ierastās īsteno kristiešu (ieskaitot svētku runu teicēju) gaušanās un
apsaukāšanās …. Varbūt tāpēc, ka runāja par to, kā risināt konkrētas problēmas.
Tepat, uz vietas, negaidot, kamēr dievs to izdarīs tavā vietā.
